Kā ikdienā samazināt savu oglekļa pēdu?

Tavējā ir par lielu? Bez panikas – šeit NOLT izskaidro, kā un kāpēc samazināt savu oglekļa pēdu. Tāpēc uzvāri labu tēju, un aiziet.

Ar ko sākt, lai samazinātu savu oglekļa pēdu?

Transports, patēriņa preces, uzturs… Izstāstīsim visu.

Tu uzkāpi uz svariem, un rādītājs ir klāt: tava oglekļa pēda. Ai! Šogad tu sver 10 tonnas CO₂. Tas jau sāk kļūt smagi… Iespējams, apēdi mazliet par daudz šokolādes un aizmirsi par velosipēdu. Neuztraucies – esam sagatavojuši īpašu ceļvedi, kā tavu CO₂ nokausēt. Tā tu tiksi no 10 tonnām līdz aptuveni 3 tonnām! Tātad velc kājās legingus, un aiziet!

Pirms sākam, ņem vērā, ka neesam zinātnieki. Proti, šo rakstu esam sagatavojuši, balstoties uz uzticamiem avotiem, kas citēti un uzskaitīti raksta beigās. Mūsu mērķis ir tikai sniegt dažus padomus, jo ekoloģija ir vērtība, ko vēlamies aizstāvēt ik dienu. Un nu – patīkamu lasīšanu! ☺

Vispirms – piemērs oglekļa bilancei 3 tonnu CO₂ ekvivalenta apmērā, ko sagatavojis Thomas Wagner. Thomas Wagner nodibināja Bon Pote – mediju, kas informē lasītājus par vides, klimata un sociālajiem izaicinājumiem.

Mūsu mērķis – uzskatāmi palīdzēt tev samazināt savu oglekļa pēdu. Tāpēc nolēmām balstīties uz viņa bilanci un salīdzināt to ar vidusmēra francūža bilanci. Tā tu redzēsi, kā dažādas darbības ietekmē tavu oglekļa bilanci.

Darbība numur viens: atkal sēsties uz velosipēda

Un zaudēt pat vairāk nekā 2 tonnas CO₂

Nu, aiziet. Galu galā… Mazliet kardio… Nenāks par ļaunu.

Jā, tu to noteikti zini: Francijā lielākais emisiju avots ir nekas cits kā transports.1

Šeit pirmām kārtām apsūdzēta lidmašīna. ADEME norāda, ka uz vienu cilvēku un vienu kilometru **lidmašīna piesārņo 14 reizes vairāk nekā vilciens.**2

Kopumā visi transporta veidi, kas darbojas ar fosilo enerģiju, šajā gadījumā naftu un gāzi, būtu jāizmanto pēc iespējas mazāk vai no tiem vispār jāizvairās. Ceļojumos tas nozīmē, ka arī kuģi būs jāizmanto retāk.

Labi, ainu ar slaveno frāzi „Džek, es lidoju” uz prāmja vairs neizspēlēsi. Bet nekas, pārdzīvosim…

LASIET ARĪ:

https://www.wearenolt.com/nolt-x-back-market-x-act-for-sport/

https://www.wearenolt.com/nolt-lance-le-running-circulaire-pour-tous/

Runājot par ikdienas pārvietošanos, arī automašīna krietni ietekmē bilanci, īpaši smagie transportlīdzekļi. Proti, jo smagāks tavs auto, jo vairāk degvielas tas patērē.

Piemēram, saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem SUV patērē par 20% vairāk degvielas nekā vidējās klases automašīnas3. Turklāt tie esot **otrs lielākais pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju pieauguma avots.**4

Dod priekšroku sabiedriskajam transportam vai vieglākiem pārvietošanās līdzekļiem. Piemēram, velosipēdam vai elektriskajam skrejritenim. Saskaņā ar Carbone 4, konsultāciju uzņēmumu enerģētikas un klimata jautājumos, tie ir īpaši efektīvi, ja aizstāj automašīnas lietošanu (nevis, piemēram, iešanu kājām).5

Tomēr, ja bez sava auto iztikt nevari, to var aizstāt ar nelielu elektroauto, ja tev ir tāda iespēja. Kā norāda Gildas Véret, būvinženieris ar specializāciju zemes zinātnēs un vides jomā, kuru citē izdevums Bon Pote, tā būtu laba alternatīva.6

Tāpēc nākamajā braucienā uz Londonu brauc ar vilcienu (ja ar sliedēm esi iesācējs, neskrien ar bagāžas ratiņiem sienā pie 9 3/4 platformas. Mēs mēģinājām – nestrādā).

Darbība numur divi: ēst mazāk gaļas

Var palīdzēt zaudēt 1 tonnu CO₂ un vairāk.

Proti, otrs lielākais emisiju avots ir uzturs. Bet kāpēc? Ko gan var ēst, kas ir tik kaitīgs videi?

Šeit uzmanības centrā ir īpaši sarkanā gaļa, un tam ir vairāki iemesli. Saskaņā ar FAO (Food and Agriculture Organization) – ANO organizācijas, kas koordinē valstu centienus izskaust badu pasaulē – 46,7% ar lopkopību saistīto SEG emisiju rada dzīvnieku barība (mežu izciršanas dēļ, kas nepieciešama, lai audzētu soju, ar ko barojas govis), bet 39,1% – tā sauktā enterālā fermentācija jeb liellopu gremošana (galvenokārt)7.

Protams, šīs darbības izdala galvenokārt oglekļa dioksīdu (CO₂), bet arī metānu (CH₄) un dislāpekļa oksīdu (N₂O). Lai gan metāna dzīves ilgums ir īsāks (aptuveni 12 gadi, salīdzinot ar 100 gadiem CO₂), metāns ir spēcīgāka gāze nekā oglekļa dioksīds (20 gadu periodā CH4 ir 80 reizes spēcīgāks par CO₂, norāda ANO8). Savukārt dislāpekļa oksīdam ir gan ilgāks dzīves ilgums nekā abām iepriekš minētajām gāzēm (vidēji 120 gadi), gan lielāka iedarbība9.

Tātad ideja ir ēst mazāk gaļas, īpaši mazāk sarkanās gaļas. Ja vēlies uzzināt vairāk, lūk, neliela un ļoti noderīga infografika:

Darbība numur trīs: samazināt apkuri, nomainīt to un renovēt mājokli

Var palīdzēt zaudēt pat vairāk nekā 1 ar pusi tonnas CO₂.

Lielākā daļa mājokļa emisiju nāk no gāzes un šķidrā kurināmā apkures katliem, t. i., no fosilās enerģijas. Saskaņā ar Carbone 4, ja tavs mājoklis siltumu laiž cauri kā siets, būtu vērts ieguldīt tā renovācijā (mērķis būtu sasniegt energoefektivitātes klasi B), samazināt apkuri (ideālā gadījumā līdz 19°C) vai nomainīt gāzes vai šķidrā kurināmā katlu, piemēram, pret siltumsūkni, ja tev ir tāda iespēja.10

Darbība numur četri: patērēt atbildīgi

Arī var palīdzēt zaudēt pat vairāk nekā 1 ar pusi tonnas CO₂.

Jā, 4. vieta mūsu pjedestālā pienākas preču un pakalpojumu patēriņam: sadzīves tehnika, elektronika (telefoni, datori…), brīvais laiks (internets, filmas…) un arī apģērbs. Kā tu zini, lielākā daļa šo produktu nav ražoti Francijā, pat ne Eiropā, un tas rada ievērojamas transporta emisijas, papildus ražošanas emisijām un tām, ko rada izejvielu ieguve.

Piemēram, pasaules mērogā modes industrija ir 3. lielākā ūdens patērētāja11 un viena no piesārņojošākajām nozarēm, galvenokārt izejvielu un apģērbu ražošanā izmantoto tekstilmašīnu dēļ.12

Tāpēc izvēlies izturīgus (un/vai viegli remontējamus) produktus, lietotus, kad vien iespējams (elektronika, apģērbs, sadzīves tehnika…), kā arī zīmolus ar „made in France” vai „made in Europe” (nu, kā Nolt), kad jāpērk jauns apģērbs. Bez stresa – tu joprojām izskatīsies lieliski, turklāt ar saviem pirkumiem radīsi arī labāku sociālo ietekmi.

Tātad, īsumā – lai samazinātu savu oglekļa pēdu: vairāk velosipēda, mazāk gaļas, mazāk apkures un vairāk lietotu / Eiropā ražotu produktu. Ja tā darīsi, jau krietni notievēsi.

Nu, vai esi gatavs tauku dedzināšanas režīmam?

Noderīga literatūra

1CARBONE 4, [MyCO2] Empreinte carbone française moyenne, comment est-elle calculée ?, 11/01/2022, https://www.carbone4.com/myco2-empreinte-moyenne-evolution-methodo, [07/04/2023]. 2ADEME, Quels transports pour nos envies d’ailleurs ?, 10/05/2021, https://agirpourlatransition.ademe.fr/particuliers/vacances-loisirs/ete/transports-envies-dailleurs, [07/04/2023]. 3AGENCE INTERNATIONALE DE L’ENERGIE, Global SUV sales set another record in 2021, setting back efforts to reduce emissions, 21/12/2021, https://www.iea.org/commentaries/global-suv-sales-set-another-record-in-2021-setting-back-efforts-to-reduce-emissions?utm_content=bufferfba98&utm_medium=social&utm_source=linkedin-Birol&utm_campaign=buffer, [07/04/2023]. 4AGENCE INTERNATIONALE DE L’ENERGIE, Growth in CO2 emissions by energy sub-sector from 2010 to 2021, 26/10/2022, https://www.iea.org/data-and-statistics/charts/growth-in-co2-emissions-by-energy-sub-sector-from-2010-to-2021, [07/04/2023]. 5CARBONE 4, Trottinettes électriques : pour ou contre le climat ?, 29/03/2023, https://www.carbone4.com/analyse-trotinettes-electriques, [07/04/2023]. 6BON POTE, Vivre à 2 tonnes de CO2e par an, c’est possible !, 13/01/2022, https://bonpote.com/vivre-a-2-tonnes-co2e-par-an-cest-possible/, [07/04/2023]. 7TF1 INFO, Viande et réchauffement climatique : ce que disent les chiffres (et ce qu’ils ne disent pas), 07/01/2019, https://www.tf1info.fr/environnement-ecologie/lundi-vert-viande-et-rechauffement-climatique-ce-que-disent-les-chiffres-et-ce-qu-ils-ne-disent-pas-2109456.html, [07/04/2023]. 8PROGRAMME DES NATIONS UNIES POUR L’ENVIRONNEMENT, Les émissions de méthane sont à l’origine du changement climatique. Voici comment les réduire., 20/08/2021, https://www.unep.org/fr/actualites-et-recits/recit/les-emissions-de-methane-sont-lorigine-du-changement-climatique-voici, [07/04/2023]. 9TV5 MONDE, Réchauffement climatique : le N2O, l’autre gaz à effet de serre, 24/12/2021, https://information.tv5monde.com/info/rechauffement-climatique-le-n2o-l-autre-gaz-effet-de-serre-43468, [07/04/2023]. 10CARBONE 4, Faire sa part ?, juin 2019, https://www.carbone4.com/publication-faire-sa-part, [07/04/2023]. 11OXFAM FRANCE, L’impact de la mode : drame social, sanitaire et environnemental, 24/07/2020, https://www.oxfamfrance.org/agir-oxfam/impact-de-la-mode-consequences-sociales-environnementales/, [07/04/2023]. 12LOOM, Du charbon dans le coton : pourquoi la mode doit réduire sa production, 17/02/2021, Du charbon dans le coton Pourquoi la mode doit réduire sa production – La mode à l’envers (loom.fr), [07/04/2023].