NOLT svin Eiropas Jūras dienu

Mazliet zini, kādā stāvoklī šobrīd ir jūru dzīles, un gribi jūras sargāt? Tad esi īstajā vietā. Eiropas Jūras diena — aiziet!

Tas ir klāt: jauns raksts Eiropas Jūras dienai

Jā, šajā īpašajā Eiropas dienā (2023. gada 20. maijā) gribējām atgādināt tev dažus skaitļus par Eiropas jūru pašreizējo stāvokli, it īpaši par Vidusjūru (jo tā nu reiz ir skaistākā, lai gan šodien ar to apietas skarbi). Un, galvenais, gribējām dot tev dažus padomus, kā mazināt plastmasas piesārņojumu jūrā, jo, galu galā, mēs te neesam, lai skumtu.

Stop, stop, stop! Pauze. Tā kā mēs NOLT esam jauki ļaudis, šo rakstu esam pilnu pilnīgu piebāzuši ar izteicieniem par jūru un ūdeni (Eiropas Jūras diena un tā tālāk…). Tātad: lasi uzmanīgi un, kad būsi galā, droši ieraksti komentāros, cik izteicienus atradi.

Un uzmanību, jo šajā spēlē NOLT jūtas kā zivs ūdenī (ak, tas jau ir 1). Aiziet!

Kas ir Eiropas Jūras diena?

Saskaņā ar par jūrlietām atbildīgā valsts sekretariāta rakstu Eiropas Jūras diena esot izveidota, lai atgādinātu par jūras milzīgo nozīmi piekrastes kopienām, kā arī ikvienam Eiropas iedzīvotājam — gan vides saglabāšanas, gan nodarbinātības ziņā. Katru gadu tiek rīkots pasākums, un 2023. gadā tas notiks Brestā, kur pulcēsies no 1 000 līdz 1 500 Eiropas jūrniecības nozares dalībnieku.

Un kā tad īsti klājas Eiropas jūras teritorijām?

Mēs NOLT esam no dienvidiem, tāpēc mums ir vājība pret Vidusjūru. Nu. Teiksim tā… viss nav gluži mierīgos ūdeņos.

Kā tu droši vien zini, šī jūra ir plastmasas piesārņojuma upuris. Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības ziņojumā, ko citē Statista, teikts, ka Vidusjūrā ik gadu tiek izgāztas 229 000 tonnas plastmasas atkritumu — tas ir vairāk nekā 20 Eifeļa torņi.

Un starp visiem šiem atkritumiem ir 94 % makroplastmasas un 6 % mikroplastmasas.

Zinām, ka, domājot par katastrofas apmēriem, mēdzam uzvilkties. Tomēr nomierini viļņus, jo tūlīt sekos individuālu darbību saraksts, lai tu varētu rīkoties savā līmenī.

…Taču taisnība, ka tam, kurš nāk no dienvidiem, pēdējais piliens, kas pārpilda kausu, ir šis: „kopumā 344 sugas atrastas iesprostotas plastmasas priekšmetos”, vēsta WWF ziņojums no 2018. gada. Tātad šodien to noteikti ir vēl vairāk. Turklāt, kā teikts tajā pašā ziņojumā, 65 % Vidusjūrā slazdā iekļuvušo dzīvnieku tajā nonākuši komerciālās zvejas auklu dēļ.

…Nu, sākotnēji negribējām tevi pārāk nomākt, bet šis nodoms laikam iekrita ūdenī.

TOMĒR NEDAUDZ POZITĪVA

Saskaņā ar WWF rakstu Vidusjūra aizņem tikai 1 % pasaules jūru platības, taču tajā mīt vairāk nekā 10 000 sugu, kuras jāsaglabā. Tas tiešām ir neticami ❕

Nu, tas bija diezgan īsi, bet domājam, ka tu jau tā esi līdz ausīm iegrimis darbos, tāpēc nebērsim tev virsū informāciju. Jebkurā gadījumā tu jau zini: plastmasas Vidusjūrā ir daudz. Tas ir skaidrs kā ūdens. Tāpēc tagad apskatīsim dažus nelielus risinājumus, kas tev pašam ļauj mazāk piesārņot ūdeņus.

Lasi arī

Kā ikdienā samazināt savu oglekļa pēdu?

Un tagad: risinājumi tavā līmenī

Pirms sākam, ņem vērā, ka mēs neesam zinātnieki. Šo daļu esam uzrakstījuši, balstoties uz biedrību un statistikas avotiem, kas ir citēti un pieejami, izmantojot dažādas saites. Mūsu vienīgais mērķis ir sniegt dažus padomus pēc iespējas vairāk cilvēkiem, jo mūsu uzņēmums ir videi draudzīgs un ekoloģija ir vērtība, ko gribam aizstāvēt ik dienu. Un tagad — patīkamu lasīšanu! 😊

Par laimi, WWF kādā ziņojumā mums ir sagatavojis nelielu recepti, kā apturēt plastmasas piesārņojumu Vidusjūrā (siekalas jau saskrien mutē!), vismaz mūsu kā pilsoņu un patērētāju līmenī.

Izmanto pārstrādājamus traukus

Tas ir viens no WWF ieteiktajiem pasākumiem. Piemēram, lai apsegtu ēdiena pārpalikumus, plastmasas plēves vietā izmanto pārtikas kastītes, kas tev jau ir mājās. Ja tādu nav, pērkot izvēlies stikla kastītes. Tāpat, iepērkoties 🛒, pēc iespējas izmanto papīra, nevis plastmasas maisiņus.

Nelieto ziepes vai kosmētiku, kas ražota ar mikroplastmasu

Biedrība iesaka pirms pirkšanas pārbaudīt, vai tavā kosmētikā nav kādas plastmasas formas, piemēram, polietilēna, polivinilhlorīda vai polipropilēna. Jā, labāk izmanto to līdziniekus bez plastmasas, kas ir līdzīgi kā divas ūdens lāses, bet ir videi draudzīgi.

Šķiro atkritumus

Nu, tas ir pašsaprotami, bet tomēr gribējām atgādināt. Uzmanies arī ar izsmēķiem, kas, kur pagadās izmesti, pēc tam nonāk jūrā. Francijas Ūdens informācijas centrs, ko rakstā citē laikraksts Ouest-France, atgādina, ka viens vienīgs izsmēķis var piesārņot 500 l ūdens. Jā, kluss ūdens krastus grauž…

Piedalies pilsoniskās iniciatīvās!

Jā, piemēram, notiek atkritumu vākšanas talkas pludmalēs, kā tā, kas tika rīkota 15. aprīlī PACA reģionā (pat mazās pilsētiņās, godavārds!). Tāpēc painteresējies un piedalies savā pirmajā talkā.

Neliels bonuss

ar zivīm saistītās problēmas arī ir vienas no svarīgākajām (runājām par komerciālās zvejas auklām). Tāpēc par šo tēmu iesakām Eiropas Parlamenta lapu, kā arī vēl vienu — no biedrības Bloom, kas specializējas jūras jomā (kuras zivju sugas izvēlēties, marķējumi, no kādiem zvejas veidiem izvairīties…: tur atradīsi visu).

Un viss, beigas! Vairāk pasākumu okeānu aizsardzībai — piemēram, pirkt produktus, kas ražoti no pārstrādātas plastmasas no Vidusjūrā atrastiem atkritumiem, tādas kā SEAQUAL, — atradīsi tieši šajā WWF ziņojumā, 24. lappusē.

Nu, cik izteicienus tu atradi?